by ansis » Thu Jul 14, 2011 7:36 am
16. Krupis
1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieki: Edgars Folks (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Krupja attēls, augšā pa kreisi skaitlis 1, no tā pa labi ar pacēlumu - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji - brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007. gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.
Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība - Gausu māte - parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.
Krupis ir auglības nesējs - tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek... Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija - nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.
17. Pakavs
1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Pakavs ar galiem uz augšu, augšdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Pakavs ar galiem uz leju, centrā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Daudzas tautas visā pasaulē jau kopš seniem laikiem pakavu uzskata par veiksmes nesēju un mēdz to pienaglot virs durvīm vai arī nēsāt līdzi pakava veidā izgatavotu amuletu. Šāds uzskats veidojies viduslaikos, kad pakavu izgatavošana maksāja visai dārgi un liela veiksme bija pakavu vienkārši atrast. Cittautu folkloras pētnieki pakava simbolisko nozīmi mēdz saistīt ar tā pusmēness formu (pagānu mēness dievietes simbolu), materiālu, no kā tas izgatavots - dzelzi, ko uzskatīja par īpaši spēcīgu metālu, kas atvaira raganas un dēmonus. Kalējiem piedēvēja pārdabiskas spējas, jo viņi prata apstrādāt dzelzi. Turklāt zirgs gandrīz visās pasaules kultūrās bijis mīlēts un pat dievināts dzīvnieks, simbolisks spēka un vitalitātes iemiesojums.
Laimi gan nesot tikai atrasts, nevis pirkts pakavs, turklāt vien tāds, kuru jau valkājis zirgs. Ja pakavu piestiprina pie mājas durvīm vai sliekšņa, nāks nauda un māju neapmeklēs ļauni spēki un zagļi, bet, pie kūts durvīm piesists, tas gādās, lai mājlopi labi aug un dod ienesumu. Pasaulē domas dalās par to, vai pakavs pie durvīm jāpiestiprina ar galiem uz augšu (lai laime no pakava neiztecētu) vai uz leju (lai laime ielītu mājoklī). Latviešu folklorā sastopams gan viens, gan otrs uzskats: ja pakava gali vērsti uz augšu, laime nāks no debesīm, ja uz leju - no zemes. Īpašās apgrozības monētas kaltas divējādas, lai laime nāk pretī ikvienam.
18. Alus kauss
1 lats (saīsināti – Ls 1)
Svars – 4.80 g, diametrs – 21.75 mm
Materiāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2011. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Juris Dimiters (grafiskais dizains) un Andris Vārpa (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2011. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā alus kauss, zem tā – uzraksts 1 LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Jāņu nakts ugunskurs izgaismo gada īsāko nakti un liek ieklausīties latviešu tautasdziesmā:
"Dzerait, brāļi, kausiem alu,
Lai aug mums rudzi, mieži..."
Paaudžu paaudzēs uzturot līgošanas tradīciju, nekad netiek aizmirsts viens no šo svētku simboliem – alus kauss. Tā senākais līdzinieks Eiropā ir izrakumos Vācijas teritorijā atrastā alus krūka, kas darināta ap 800. g.pr.Kr. Mūsdienās alus kausus veido dažāda lieluma un no visdažādākajiem materiāliem gan praktiskiem nolūkiem, gan kā suvenīrus un īstus mākslas darbus. Piemēram, Cēsu 800 gadu jubilejā pilsēta, kurā pirmajā Baltijas reģionā 1590. gadā atklāja alus ražotni, saņēma AS "Cēsu alus" dāvātus trīs mākslinieka Aivara Kerliņa no akmens darinātus alus kausus. Lielākā daļa alus kausu tomēr iepazīst savu vārda devēju.
Alus muca pagrabiņā,
Kanna galda galiņā.
Kausu vienam, kausu otram,
Kausu visiem ciemiņiem.
Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Jau Ēģiptes piramīdas celtnieku dienas devā bija trīs trauki ar alu. Arī latviešu zemniekam, kalpojot muižā, dienā pienācās stops alus (1.2 litri). Mūsdienās latvieši alus dzeršanā tomēr mazliet atpaliekot no lietuviešiem un igauņiem.
Lai gan alus vēsture ir gandrīz tikpat sena, cik cilvēka prasme audzēt miežus, un glabājas rakstītās un zīmētās liecībās jau tūkstošiem gadu, tā receptes vienmēr mainījušās un attīstījušās, klasiskos komponentus (iesalu, ūdeni, raugu un apiņus) bagātinot ar dažādām piedevām (medu, muskata vīnogām, safrānu, rozmarīnu, mirtēm, viršiem, vērmelēm, pelašķiem u.c.).
Eiropā izsmalcinātākie aldari un čaklākie recepšu glabātāji bijuši mūki, ko nevārīta ūdens vietā lietotais alus pasargājis no slimībām un stiprinājis. Hronikās starp pirmajiem mūkiem, kas darīja alu, minēti benediktīnieši Sanktgallenes klosterī Šveicē, kur alus darītava iekārtota 820. gadā. Ķīmiķis Luijs Pastērs Francijas-Prūsijas kara laikā meklēja iespēju uzlabot fermentācijas procesu, lai radītu alu, kas pārāks par vācu alu. Šie atriebības alku raisītie pētījumi palīdzēja uzlabot alus kvalitāti, izvēloties piemērotāku raugu.
Alu uzskatīja par tonizējošu, dezinficējošu un spēkus atjaunojošu dzērienu, tāpēc 18. gs. un 19. gs. sākumā slimnīcās zāles deva dzert kopā ar alu. Pat ASV t.s. sausā likuma laikā (1919–1933) tika atļauts tirgot gaišo alu ar nelielu alkohola saturu (2.75%). Alus palīdzot pret bezmiegu, savukārt sapnī skatīts, dzerts vai darīts alus esot lietus vēstnesis.
16. Krupis
1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieki: Edgars Folks (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Krupja attēls, augšā pa kreisi skaitlis 1, no tā pa labi ar pacēlumu - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji - brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007. gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.
Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība - Gausu māte - parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.
Krupis ir auglības nesējs - tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek... Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija - nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.
17. Pakavs
1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Pakavs ar galiem uz augšu, augšdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Pakavs ar galiem uz leju, centrā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā - uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Daudzas tautas visā pasaulē jau kopš seniem laikiem pakavu uzskata par veiksmes nesēju un mēdz to pienaglot virs durvīm vai arī nēsāt līdzi pakava veidā izgatavotu amuletu. Šāds uzskats veidojies viduslaikos, kad pakavu izgatavošana maksāja visai dārgi un liela veiksme bija pakavu vienkārši atrast. Cittautu folkloras pētnieki pakava simbolisko nozīmi mēdz saistīt ar tā pusmēness formu (pagānu mēness dievietes simbolu), materiālu, no kā tas izgatavots - dzelzi, ko uzskatīja par īpaši spēcīgu metālu, kas atvaira raganas un dēmonus. Kalējiem piedēvēja pārdabiskas spējas, jo viņi prata apstrādāt dzelzi. Turklāt zirgs gandrīz visās pasaules kultūrās bijis mīlēts un pat dievināts dzīvnieks, simbolisks spēka un vitalitātes iemiesojums.
Laimi gan nesot tikai atrasts, nevis pirkts pakavs, turklāt vien tāds, kuru jau valkājis zirgs. Ja pakavu piestiprina pie mājas durvīm vai sliekšņa, nāks nauda un māju neapmeklēs ļauni spēki un zagļi, bet, pie kūts durvīm piesists, tas gādās, lai mājlopi labi aug un dod ienesumu. Pasaulē domas dalās par to, vai pakavs pie durvīm jāpiestiprina ar galiem uz augšu (lai laime no pakava neiztecētu) vai uz leju (lai laime ielītu mājoklī). Latviešu folklorā sastopams gan viens, gan otrs uzskats: ja pakava gali vērsti uz augšu, laime nāks no debesīm, ja uz leju - no zemes. Īpašās apgrozības monētas kaltas divējādas, lai laime nāk pretī ikvienam.
18. Alus kauss
1 lats (saīsināti – Ls 1)
Svars – 4.80 g, diametrs – 21.75 mm
Materiāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2011. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Juris Dimiters (grafiskais dizains) un Andris Vārpa (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2011. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā alus kauss, zem tā – uzraksts 1 LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Jāņu nakts ugunskurs izgaismo gada īsāko nakti un liek ieklausīties latviešu tautasdziesmā:
"Dzerait, brāļi, kausiem alu,
Lai aug mums rudzi, mieži..."
Paaudžu paaudzēs uzturot līgošanas tradīciju, nekad netiek aizmirsts viens no šo svētku simboliem – alus kauss. Tā senākais līdzinieks Eiropā ir izrakumos Vācijas teritorijā atrastā alus krūka, kas darināta ap 800. g.pr.Kr. Mūsdienās alus kausus veido dažāda lieluma un no visdažādākajiem materiāliem gan praktiskiem nolūkiem, gan kā suvenīrus un īstus mākslas darbus. Piemēram, Cēsu 800 gadu jubilejā pilsēta, kurā pirmajā Baltijas reģionā 1590. gadā atklāja alus ražotni, saņēma AS "Cēsu alus" dāvātus trīs mākslinieka Aivara Kerliņa no akmens darinātus alus kausus. Lielākā daļa alus kausu tomēr iepazīst savu vārda devēju.
Alus muca pagrabiņā,
Kanna galda galiņā.
Kausu vienam, kausu otram,
Kausu visiem ciemiņiem.
Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Jau Ēģiptes piramīdas celtnieku dienas devā bija trīs trauki ar alu. Arī latviešu zemniekam, kalpojot muižā, dienā pienācās stops alus (1.2 litri). Mūsdienās latvieši alus dzeršanā tomēr mazliet atpaliekot no lietuviešiem un igauņiem.
Lai gan alus vēsture ir gandrīz tikpat sena, cik cilvēka prasme audzēt miežus, un glabājas rakstītās un zīmētās liecībās jau tūkstošiem gadu, tā receptes vienmēr mainījušās un attīstījušās, klasiskos komponentus (iesalu, ūdeni, raugu un apiņus) bagātinot ar dažādām piedevām (medu, muskata vīnogām, safrānu, rozmarīnu, mirtēm, viršiem, vērmelēm, pelašķiem u.c.).
Eiropā izsmalcinātākie aldari un čaklākie recepšu glabātāji bijuši mūki, ko nevārīta ūdens vietā lietotais alus pasargājis no slimībām un stiprinājis. Hronikās starp pirmajiem mūkiem, kas darīja alu, minēti benediktīnieši Sanktgallenes klosterī Šveicē, kur alus darītava iekārtota 820. gadā. Ķīmiķis Luijs Pastērs Francijas-Prūsijas kara laikā meklēja iespēju uzlabot fermentācijas procesu, lai radītu alu, kas pārāks par vācu alu. Šie atriebības alku raisītie pētījumi palīdzēja uzlabot alus kvalitāti, izvēloties piemērotāku raugu.
Alu uzskatīja par tonizējošu, dezinficējošu un spēkus atjaunojošu dzērienu, tāpēc 18. gs. un 19. gs. sākumā slimnīcās zāles deva dzert kopā ar alu. Pat ASV t.s. sausā likuma laikā (1919–1933) tika atļauts tirgot gaišo alu ar nelielu alkohola saturu (2.75%). Alus palīdzot pret bezmiegu, savukārt sapnī skatīts, dzerts vai darīts alus esot lietus vēstnesis.