forums.filatelija.lv

20. Ezis


1 lats (saīsināti – Ls 1)
Svars – 4.80 g, diametrs – 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2012. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)
Mākslinieki: Andris Vītoliņš (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)





Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2012. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ezis ar skaitli 1 uz adatām, augšdaļā pa kreisi – puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Kādi īpašības vārdi jums nāk prātā, iedomājoties ezīti? Adatains. Durstīgs. Spurains. Drosmīgs. Tieši tāds ezis nu lepni nes lata nominālvērtības uzrakstu.

Adatas un durstīgums ir pirmais, ko pamanām. Gribētos paglaudīt, bet šis saveļas kamolā, adatas izslējis, – nenāc ne tuvu! Spurains kā pusaugu puišelis. Ežulis ir pārliecināts, ka adatas viņu pasargās, un nebēg no zvēriem, kas lielāki par viņu pašu, taču pret tehniku tās ir bezspēcīgas.

Ezis dzīvo lapkoku audzēs, krūmājos un mežmalās un labprāt mājokli izvēlas arī cilvēka tuvumā – dārzos un parkos. Baltkrūtainais ezis, kam mazliet druknāks ķermenis un gaišs pavēderes un galvas apmatojums, dzīvo visā Latvijā, bet brūnkrūtainais, kas sastopams daudz retāk, – galvenokārt Ziemeļvidzemē.

Krēslā un naktī aktīvais ezis aptuveni pusi līdz pat 10 gadu ilgā mūža pavada ziemas guļā, jo, gaisa temperatūrai nepārsniedzot 10 °C, viņš guļ, saritinājies no kritušām lapām, sūnām, sausas zāles paša veidotā migā. Guļot zaudēto svaru atguvis, augumā mazākais ežu vīriņš maijā rūpējas par dzimtas turpināšanu, šajā laikā vispārliecinošāk apliecinot savu kauslīgo dabu. Rūpes par jauno paaudzi gan tiek pilnībā uzticētas ar smailāku purniņu apveltītajai ežu māmiņai. Viņas vērīgā uzraudzībā, naidniekus pat ar nejaukiem spiedzieniem atvairot, pāris nedēļu laikā mazo ezēnu mīkstās adatas aizstāj cietākas un tumšākas, mēneša vecumā izaug zobi un sākas medību prasmju apguve, lai divu mēnešu vecumā viņi iegūtu pilnīgu patstāvību. Mielastam ezis labprāt izvēlas visu, kas smaržo pēc gaļas.

Daudz kas no mūsdienās plaši izplatītajiem priekšstatiem par šo dzīvnieciņu robežojas ar folkloru un mitoloģiju. Viņš nebūt nav tāds čūsku nīdējs, kā mēdzam domāt, – šie rāpuļi nav viņa ēdienkartes iecienītākā sastāvdaļa, un odzes inde var nogalēt arī ezi. Peles diezgan neveiklais dzīvnieciņš medī, vien atrokot to seklās alas. Ābolus un sēnes ziemai vākt viņam nav nekādas jēgas, jo ziemā ezis guļ, taču augļi, sēnes un sēklas tiešām ir viņa ēdienkartes sastāvdaļa. Savukārt, ēdot govs pienu, ar ko bieži mēdzam pacienāt pa-galmā ienākušu ezīti, viņš var dabūt vēdergraizes.

Latviešu tautas pasakās ezis attēlots kā liels viltnieks – izdoma un drauga palīdzība ļauj viņam skriešanās sacensībā uzvarēt ašo zaķi. Attapība, drosme un pacietība ļauj mazajam ežulim iegūt princesi par sievu un pašam pārvērsties par staltu ķēniņa dēlu. Savukārt ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārku stērbelē vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Nu, mazinot draudus eža rotai, veiksmei un labklājībai kaldināts makā liekams talismans.

19. Piparkūku sirds

1 lats (saīsināti – Ls 1)
Svars – 4.80 g, diametrs – 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2011. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieces: Rūta Briede (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)





Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2011. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.


Monētas aizmugure (reverss)

Centrā piparkūku sirds, uz tās – skaitlis 1, zem tās – puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Katra saimniece zina, ka piparkūku mīkla jāgatavo labu brīdi pirms Ziemassvētkiem, lai tā iestāvētos un katrs miltumiņš uzsūktu sevī raibo garšvielu buķeti, bez kuras šis svētku kārums nav iedomājams.

Turklāt tikpat svarīgas kā recepte gatavošanas procesā ir arī labas domas, gaiša svece un sirsnīgs, uzticams sabiedrotais garšvielu smalcināšanai un mīklas degustēšanai. Ievērojot visus nosacījumus, cepšanas laiks būs iedvesmas pilns un mājīgs un pašas piparkūkas – bezgala gardas.

Piparkūkas ir unikāls kārums. Grūti iedomāties citu konditorejas izstrādājumu, kuru var pagatavot, izmantojot tik daudz dažādu recepšu. Tās ceptas jau gadu tūkstošiem, un katrai saimniecei padomā savi noslēpumi. Lielas, mazas, karaliski greznotas un pavisam vienkāršas, mīļiem vārdiem aprakstītas vai mīļumu pašas sevī nesošas – tās uzrunā gandrīz katru un rada svētku sajūtu arī tad, ja Ziemassvētku eglītes un pārējo šiem svētkiem raksturīgo atribūtu tuvumā nav, un pat tad, ja no pipariem palicis tikai vārds, kas savulaik aptvēra visas svešzemju garšvielas.

Piparkūku sirds, protams, ir visu piparkūku karaliene un ne tikai Ziemassvētkos. Daudzi romantiski stāsti sākušies ar smaržīgu piparkūku sirdi gadatirgos un citās sanākšanās, kur tā palīdzējusi uzrunāt iecerēto, kad vārdi šķituši par skaļu. Piparkūku sirds kā pateicība par labu darbu vai atbalstu un arī svētku rotājums, pašdarināts prieks un mākslinieka iedvesmas izpausme. Mēs katrs esam aizkustināti, saņemot mīļu roku dāvātu no piparkūku mīklas radīto kārumu, kurš liek sajust ko vairāk par garšīgu našķi. Un savā reizē ne mazāk aizkustināti jūtamies, tādu dāvādami.

 

16. Krupis

1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieki: Edgars Folks (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)
Krupja attēls, augšā pa kreisi skaitlis 1, no tā pa labi ar pacēlumu - uzraksts LATS.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji - brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007. gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.

Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība - Gausu māte - parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.

Krupis ir auglības nesējs - tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek... Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija - nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.

 

17. Pakavs

1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)
Pakavs ar galiem uz augšu, augšdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā - uzraksts LATS.



Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2010. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums)




Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)
Pakavs ar galiem uz leju, centrā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā - uzraksts LATS.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


Daudzas tautas visā pasaulē jau kopš seniem laikiem pakavu uzskata par veiksmes nesēju un mēdz to pienaglot virs durvīm vai arī nēsāt līdzi pakava veidā izgatavotu amuletu. Šāds uzskats veidojies viduslaikos, kad pakavu izgatavošana maksāja visai dārgi un liela veiksme bija pakavu vienkārši atrast. Cittautu folkloras pētnieki pakava simbolisko nozīmi mēdz saistīt ar tā pusmēness formu (pagānu mēness dievietes simbolu), materiālu, no kā tas izgatavots - dzelzi, ko uzskatīja par īpaši spēcīgu metālu, kas atvaira raganas un dēmonus. Kalējiem piedēvēja pārdabiskas spējas, jo viņi prata apstrādāt dzelzi. Turklāt zirgs gandrīz visās pasaules kultūrās bijis mīlēts un pat dievināts dzīvnieks, simbolisks spēka un vitalitātes iemiesojums.

Laimi gan nesot tikai atrasts, nevis pirkts pakavs, turklāt vien tāds, kuru jau valkājis zirgs. Ja pakavu piestiprina pie mājas durvīm vai sliekšņa, nāks nauda un māju neapmeklēs ļauni spēki un zagļi, bet, pie kūts durvīm piesists, tas gādās, lai mājlopi labi aug un dod ienesumu. Pasaulē domas dalās par to, vai pakavs pie durvīm jāpiestiprina ar galiem uz augšu (lai laime no pakava neiztecētu) vai uz leju (lai laime ielītu mājoklī). Latviešu folklorā sastopams gan viens, gan otrs uzskats: ja pakava gali vērsti uz augšu, laime nāks no debesīm, ja uz leju - no zemes. Īpašās apgrozības monētas kaltas divējādas, lai laime nāk pretī ikvienam.

 

18. Alus kauss

1 lats (saīsināti – Ls 1)
Svars – 4.80 g, diametrs – 21.75 mm
Materiāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2011. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Juris Dimiters (grafiskais dizains) un Andris Vārpa (plastiskais veidojums)


Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2011. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.




Monētas aizmugure (reverss)
Centrā alus kauss, zem tā – uzraksts 1 LATS.


Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


Jāņu nakts ugunskurs izgaismo gada īsāko nakti un liek ieklausīties latviešu tautasdziesmā:
"Dzerait, brāļi, kausiem alu,
Lai aug mums rudzi, mieži..."

Paaudžu paaudzēs uzturot līgošanas tradīciju, nekad netiek aizmirsts viens no šo svētku simboliem – alus kauss. Tā senākais līdzinieks Eiropā ir izrakumos Vācijas teritorijā atrastā alus krūka, kas darināta ap 800. g.pr.Kr. Mūsdienās alus kausus veido dažāda lieluma un no visdažādākajiem materiāliem gan praktiskiem nolūkiem, gan kā suvenīrus un īstus mākslas darbus. Piemēram, Cēsu 800 gadu jubilejā pilsēta, kurā pirmajā Baltijas reģionā 1590. gadā atklāja alus ražotni, saņēma AS "Cēsu alus" dāvātus trīs mākslinieka Aivara Kerliņa no akmens darinātus alus kausus. Lielākā daļa alus kausu tomēr iepazīst savu vārda devēju.
Alus muca pagrabiņā,
Kanna galda galiņā.
Kausu vienam, kausu otram,
Kausu visiem ciemiņiem.

Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Jau Ēģiptes piramīdas celtnieku dienas devā bija trīs trauki ar alu. Arī latviešu zemniekam, kalpojot muižā, dienā pienācās stops alus (1.2 litri). Mūsdienās latvieši alus dzeršanā tomēr mazliet atpaliekot no lietuviešiem un igauņiem.

Lai gan alus vēsture ir gandrīz tikpat sena, cik cilvēka prasme audzēt miežus, un glabājas rakstītās un zīmētās liecībās jau tūkstošiem gadu, tā receptes vienmēr mainījušās un attīstījušās, klasiskos komponentus (iesalu, ūdeni, raugu un apiņus) bagātinot ar dažādām piedevām (medu, muskata vīnogām, safrānu, rozmarīnu, mirtēm, viršiem, vērmelēm, pelašķiem u.c.).

Eiropā izsmalcinātākie aldari un čaklākie recepšu glabātāji bijuši mūki, ko nevārīta ūdens vietā lietotais alus pasargājis no slimībām un stiprinājis. Hronikās starp pirmajiem mūkiem, kas darīja alu, minēti benediktīnieši Sanktgallenes klosterī Šveicē, kur alus darītava iekārtota 820. gadā. Ķīmiķis Luijs Pastērs Francijas-Prūsijas kara laikā meklēja iespēju uzlabot fermentācijas procesu, lai radītu alu, kas pārāks par vācu alu. Šie atriebības alku raisītie pētījumi palīdzēja uzlabot alus kvalitāti, izvēloties piemērotāku raugu.

Alu uzskatīja par tonizējošu, dezinficējošu un spēkus atjaunojošu dzērienu, tāpēc 18. gs. un 19. gs. sākumā slimnīcās zāles deva dzert kopā ar alu. Pat ASV t.s. sausā likuma laikā (1919–1933) tika atļauts tirgot gaišo alu ar nelielu alkohola saturu (2.75%). Alus palīdzot pret bezmiegu, savukārt sapnī skatīts, dzerts vai darīts alus esot lietus vēstnesis.

13. Skursteņslauķis

1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2008. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieces: Daina Lapiņa (grafiskais dizains), Laura Medne (plastiskais veidojums)




Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2008. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)
Centrā skursteņslauķis, augšpusē pa kreisi puslokā uzraksts LATS, lejasdaļā pa kreisi - skaitlis 1.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


Laimes nesējs, veiksmes simbols - tas, protams, ir skursteņslauķis! Ar spožām pogām rotātais melnais kamzolis, melnais cilindrs un raksturīgie darbarīki veido neaizmirstamu tēlu.

Skurstenis ir ceļš, pa kuru no mājas izkļūst sārņi un sodrēji. Katra pavarda siltumam un drošībai vajadzīgs sargs, kas ļauj liesmām būt gaišām un draudzīgām. Uguns varas atblāzma tās drošā ceļa sarūpētāja grūtā darba augļiem pievieno brīnumdzirksti - sapņu piepildīšanās apsolījumu.

Seja atplaukst smaidā katram, kas savā ceļā sastop jumtu valdnieku, un jau tas vien dienu dara gaišāku. Bērnības atmiņas, pasaku tēls, dzirksteles, kas mirdz kā zvaigznes, stāsts par labām domām un labiem darbiem...

Gadumija ir brīnumu gaidīšanas laiks. Lai skursteņslauķim pietiek laimes, ko dāvāt ikvienam no mums!

 

14. Nameja gredzens

1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2009. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieces: Ilze Lībiete (grafiskais dizains), Baiba Šime (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2009. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)
Nameja gredzens, lejasdaļā tajā ietverts skaitlis 1, zem tā puslokā - uzraksts LATS.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


Viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens - gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu redzam vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Gredzena oriģināli atrasti latgaļu teritorijās un Daugavas krastu pilskalnos.
Nameja gredzens ir samērā rets atradums, jo tā izgatavošanai bija un joprojām ir nepieciešams rūpīgs un lietpratīgs rotkaļa darbs, un, domājams, arī maksa par to nebija maza, jo gredzeni parasti tika veidoti no sudraba. Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20. gs. 30. gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi šādi gredzeni un to sāka plaši atdarināt un nēsāt. Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja arī A. Grīna romāns "Nameja gredzens" un L. Liberta gleznotais Nameja portrets - mākslinieka iztēles auklējums.
Taču pats Namejs laikam gan šādu gredzenu nebija pat redzējis - senkapos atrastie gredzeni datēti ar 12. gs. vai vēlākais 13. gs. sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, bet viņa dzīves laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja. Turklāt tā bija latgaļu rota, kuru zemgaļi nelietoja un kuras atradums Daugmales pilskalnā skaidrojams ar to, ka šeit senatnē krustojās daudzu tautību amatnieku un tirgotāju ceļi.
Taču tautas apziņā, vēsturei savijoties ar teiku, radusies leģenda, un svarīga ir ideja, nevis precīzie gadskaitļi un vēsturiskā patiesība. Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi, un, jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo - pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi.


15. Eglīte

1 lats (saīsināti - Ls 1)
Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mm
Metāls: vara un niķeļa sakausējums
Kalta 2009. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2009. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)
Centrā izgreznotas Ziemassvētku eglītes attēls, no tā pa kreisi - skaitlis 1, pa labi - uzraksts LATS.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.


Egles ir mūžzaļi skuju koki, kas veido piekto daļu no Latvijas mežiem. Egle aug līdz 120 gadiem un sasniedz 40 m augstumu. Lai gan tās mūža ilgums var pārsniegt 300 gadu, bieži vien eglītei lemti vien daži no tiem, bet arī iespēja dāvāt cilvēkiem daudz prieka. Saudzējot dabu, arvien biežāk svētku rotā tērpjam ne vairs mežā atrastas, bet gan speciāli audzētas vai pat mākslīgās eglītes.

Jau piecus gadu simtus Latvijā veidojusies un izkopta tradīcija greznot eglīti. Tiek uzturēti gan seno latviešu saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos, čigānos, kura sākas pēc Mārtiņiem un turpinās līdz pat Meteņiem, gan kristīgā Ziemassvētku gaidīšanas un svinēšanas tradīcija. Egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē - Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Rīgā par godu Kristus dzimšanai egle ar ziediem pirmo reizi izgreznota un sadedzināta pirms 1510. gada Vastlāvjiem. Par šo Melngalvju brālības aprakstīto notikumu jau vairākus gadus astoņās valodās liecina piemiņas plāksne Rātslaukuma bruģī. Šī informācija ietverta arī Lielbritānijā veidotajā Ziemassvētku arhīvā. Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms izplatījās vācu zemēs, tad Lielbritānijā, ASV un citur.

Svētku prieks, kas saistīts ar atvadām no vecā gada un ar jaunā gada sagaidīšanu, nes līdzi arī dvēselisku mieru un attīrīšanos. Tas dara mūs vienotus, liek vairāk rūpēties par katru, kam pietrūcis veiksmes. Eglīte ar spīguļiem un iedegtām svecītēm zaros ir simbols, kas palīdz rast kopīgu ceļu uz mieru, saticību un labu prātu.

10. Pūcessakta

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2007. g. Münze Österreich (Austrija)

Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2007. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Centrā pūcessaktas attēls, no tā pa kreisi – skaitlis 1, pa labi – uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Lielās, ar sudrabu platētās pūcessaktas bija izplatītas baltu cilšu (latgaļu, zemgaļu un kuršu) apdzīvotajā teritorijā vidējā dzelzs laikmeta otrajā pusē (8. un 9. gs.) un tika izmantotas vīriešu virsdrēbju aizdarei. Tagadējā Latvijas teritorijā atrasts aptuveni 30 pūcessaktu (t.sk. 20 – latgaļu), dažas – arī tagadējās Lietuvas un Igaunijas teritorijā. To pagatavošanai bija nepieciešama izcila amata prasme, un process bija ļoti darbietilpīgs. Pūcessaktas atrastas tikai bagātu ļaužu apbedījumos un uzskatāmas par sava laika prestiža priekšmetu. Kultūras mantojuma spilgtā liecība tagad padara daudzveidīgāku 1 lata apgrozības monētu klāstu.

 

11. Sniegavīrs

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2007. g. Münze Österreich (Austrija)

Mākslinieki: Daina Lapiņa (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2007. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Centrā – sniegavīrs ar slotu, monētas lejasdaļā pa kreisi – skaitlis 1, no tā pa labi – uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Ziemeļu puslodes rietumu kultūrā sniegavīrs ir Ziemassvētku un ziemas simbols, kas bieži attēlots Ziemassvētku apsveikuma kartītēs. Sniegavīru velšanas tradīcijas aizsākumi meklējami viduslaikos Eiropas pilsētu ielās. Kūstošs sniegs ir obligāts šā procesa priekšnoteikums. Sniegavīra rotāšanā ir daudzas gadiem veidotas metodes, parasti degunam izmantojot burkānu vai koka gabaliņu, acīm – ogles, pogām – akmentiņus vai zariņus, bet rokās liekot spieķi, nūju vai slotu. Par galvassegu bieži kļūst spainis vai katls, reizēm tiek lietotas arī pašu drānas.

Pasaulē vislielākais zināmais sniegavīrs tapis 1999. gada februārī ASV, bet prieku ikvienam, sevišķi bērniem, sagādā katrs sniegavīrs – gan tradicionālās formās veidots, gan pavisam mazs un tomēr dūšīgs. Sniegavīra aiziešana atstāj miklumu acīs un gaidpilnas pavasara nojautas.

Monētas reversā sniegavīrs ar šallīti ap kaklu un spaini cepures vietā tur rokā slotu kā sava čakluma un darbošanās prieka apliecinājumu.

12. Ūdensroze

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2008. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Aleksandrs Čhaidze (grafiskais dizains), Laura Medne (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2008. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšpusē – ūdensroze, lejasdaļā – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

7. Kliņģeris

1 lats (saīsināti – Ls 1)

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2005. g. Münze Österreich (Austrija)

Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2005. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšpusē – kliņģera atveids, lejasdaļā – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

 

8. Jāņu vainags

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Dace Lielā (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2006. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Līgotāja profils ar Jāņu vainagu, monētas lejasdaļā – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

 

9. Čiekurs

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2006. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Henrihs Vorkals (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)



Monētas priekšpuse (averss)Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2006. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Virs horizontālas līnijas priedes čiekurs, monētas lejasdaļā – skaitlis 1, kas sadala puslokā vietotu uzrakstu LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

4. Sēne

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Guntars Sietiņš (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2004. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšā sēnes attēls, zem tā skaitlis 1, pa labi no centra svītra, zem tās uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

5. Sprīdītis

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta Royal Dutch Mint (Nīderlande)

Mākslinieks: Ivars Mailītis.



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2004. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšā pasaku varoņa Sprīdīša attēls, ap to puslokā izkārtotas 10 zvaigznes, zem attēla uzraksts Latvija – ES 2004, monētas lejasdaļā – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

6. Pētera baznīcas gailis

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta 2005. g. Royal Mint (Lielbritānija)

Mākslinieki: Valdis Villerušs (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2005. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšpusē – Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa smailē esošā gaiļa attēls, zem tā – skaitlis 1, pa labi no tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Kopš 2001. gada mums vairs nav 1 lata monēta tikai ar laša attēlu- nu jau tās ir vairāku veidu, tāpēc piedāvāju aplūkot, kādas tās visas izskatās.

1. Lasis

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis.



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1992, 2007 vai 2008. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšpusē attēlots lasis (Latvijas ūdeņu bagātības simbols) lēcienā virs ūdens no kreisās uz labo pusi. Apakšpusē – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

2. Stārķis

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta Rahapaja Oy (Somija)

Māksliniece Olga Šilova



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2001. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšpusē attēlots stārķis, kas veido ligzdu. Apakšpusē – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

 

3. Skudra

Izmēri: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g

Materiāls: vara un niķeļa sakausējums

Kalta Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Māris Putns, Artis Zvirgzdiņš, Dāvids Rubins (grafiskais dizains),

Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).



Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2003. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.



Monētas aizmugure (reverss)

Augšpusē attēlota skudra. Apakšpusē – skaitlis 1, zem tā puslokā uzraksts LATS.

Monētas josta

Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.